Berģu Mūzikas un mākslas pamatskola
LATVIJAS EKOSKOLA
Image 1 Image 2 Image 3 Image 4 Image 5

8.b klase koncertlekcija -'Es mīlu Tevi, Latvija"!

2022-06-15

Projekta “Skolas somas” ietvaros 8.b klasei bija iespēja noskatīties un noklausīties

divas koncertlekcijas-“Es mīlu Tevi, Latvija” unAtmodas dziesmas”!

Koncertlekcijas 1. daļa iepazīstina ar vēsturiski svarīgiem jautājumiem un sniedz atbildes.

Kur notika 1991. gada 13. janvāra Latvijas tautas manifestācija, kurā piedālījās 500 000 cilvēku ar Latvijas Valsts karogiem?

Kā sauc Trešo Atmodu Latvijā ?

Kā sauc pirmo Latvijas Tautas Frontes priekšēdētāju ?

Kurā gadā tika izveidota Latvijas Tautas Fronte?

Koncertlekcijas 2. daļa iepazīstina ar etnogrāfiju, saulgriežu svinēšanas tradīcijām.

Rudens saulgrieži.

Miķeļi – iezīmē vasaras beigas. Saule pagriežas uz ziemas pusi. Dainās Miķelis saukts par labu un bagātu vīru, arī par maizes tēvu. Ap Miķeļiem svinēti ražas svētki – apjumības. Uz Miķeļiem kāva aunu, āzi vai sivēnu, ko parasti sauca par Miķelīti. Tika cepta arī īpaša Jumja maize. Mielasta laikā Miķeli un Jumi slavināja ar dziesmām. Miķeļdienā sākas veļu laiks, tādēļ šajā laikā zemnieki ziedoja vasku, sviestu, maizi, sieru, gaļu u.c

Ziemas saulgriežus latvieši atzīmēja no 20. līdz 22. decembrim.

Svarīgākās tradīcijas šajos svētkos bija bluķa vilkšana un tā sadedzināšana, lai atbrīvotos

no sliktām domām un visa vecā. Svētkos latvieši nodarbojās arī ar zīlēšanu, uz galda bija

jābūt 9 ēdieniem, piemēram piparkūkas ēda, lai cilvēkiem dzīvē pietiktu mīlestība.

Šie svētki tika uzskatīti kā gaismas atgriešanās svinības.

Ja mūsdienās Ziemassvētki tiek uzskatīti par klusiem un mierīgiem svētkiem, tad senlatvieši

tos svinēja lustīgi, nodoties dažādām jautrām un skaļām izdarībām.

Pavasara saulgriežos mielasta goda vietā vienmēr bija olas un plāceņi, kas simbolizēja

Sauli.

Svētku rīts noteikti bija jāsāk ar sejas mazgāšanu tekošā ūdenī, jo ticēja, ka svētku rītā tam

piemīt dziedinošs spēks.

Svētkos tie, kas nebija laicīgi piecēlušies tika nopērti ar pūpola, bērza vai kadiķa zariem, jo

ticēja, ka tas veicina cilvēku veselību un modrību.

Tāpat arī ticēja, ka kārtīga izšūpošanās pasargā no odu, dunduru un čūsku kodumiem

vasarā.

Vasaras saulgrieži ir laiks, ko mūsu senči dēvēja par “laika vārtiem” jeb brīdi, kad cilvēks sevi

var piepildīt ar dabas enerģiju.

Dziedot, dedzinot ugunskuru, meklējot papardes ziedu,

plūcot jāņuzāles, pavadot un sagaidot sauli. Neviena no daudzajām darbībām netika

izpildīta tāpat vien- to laikā cilvēki sakārtoja savas domas, piepildīja sevi ar enerģiju,

uzlādējās veiksmei.

Viena no svarīgām vasaras saulgriežu tradīcijām ir vainagu pīšana. Vainags pēc vasaras

saulgriežiem ir jāsaglabā vienu gadu un pēc tam jāiemet nākošajā gadā ugunskurā, lai

sadeg visas neveiksmes un nelaimes.

Par svarīgu tradīciju kļuva Zāļu diena, jeb Zāļu vakars, jo, kā tiek uzskatīts, vasaras saulgriežu

laikā visām zālēm, kas tiek sauktas par jāņuzālēm, piemīt liels, pat maģisks spēks.

Interesants fakts - vārds “līgo”, ir senlatviešu, lībiešu jeb līvu vārds, kas latviešu valodā

nozīmē “lai top”, tāpēc tas ietver arī laba vēlējumus .

Lai viss vēlētais top un izdodas!

8.b klase

Foto galerija apskatāma šeit.

     

Nākamā stunda 5.-9.kl:
08:30
1. stunda
***********
Nākamā stunda 1.-4.kl:
08:30
1. stunda
Stundu saraksts:
1.- 9. klase

Skolas himnas fonogramma

Skolas himnas teksts


Meklēšana ziņu arhīvā