Ko skolas psihologs dara?
KONSULTĒ
• Piedāvā skolotājiem un vecākiem metodes, ka risināt bērna mācību un uzvedības problēmas;
• Palīdz izprast, kā bērna attīstība ietekmē viņa mācības un uzvedību;
• Veicina skolotāju un vecāku savstarpējo sadarbību
NOVĒRTĒ
• Mācību iemaņas;
• Mācīšanās spējas;
• Personības attīstību;
• Emocionālo stāvokli;
• Sociālās iemaņas;
• Mācību vidi un skolas ”klimatu”.
RISINA PROBLĒMAS
• Strādā ar ģimeni un bērnu individuāli;
• Palīdz atrisināt konfliktus un domstarpības mācību procesā;
• Sniedz padomus bērniem, vecākiem un skolotājiem problēmsituācijās;
• Palīdz iemācīties un apgūt veiksmīgas saskarsmes iemaņas;
• Apmāca vecākus un skolotājus, ka strādāt ar bērniem, kuriem ir uzmanības un uzvedības traucējumi;
• Sniedz psiholoģisko atbalstu skolai un ģimenei krīzes situācijās;
• Palīdz pārvarēt depresiju un varmācības radītas sekas;
• Palīdz bērniem 1. un 5.klasē pārvarēt adaptācijas grūtības, kuras rodas bērniem, ja viņiem tiek izvirzītas jaunas prasības un mainās mācību vide un skolotāji.
IEVĒRO KONFIDENCIONALITĀTI
• Tas nozīmē, ka psihologs ievēro klienta vēlmes neizpaust ziņas par viņu vai viņa problēmu nevienai citai personai bez klienta piekrišanas.
KĀDAS IR RAKSTURĪGĀKĀS PROBLĒMAS, KAS BĒRNUS NOMĀC?
• Bailes no skolas;
• Neprasme plānot savu laiku;
• Sekmju pasliktināšanās;
• Pašdisciplīnas trūkums;
• Depresija un nomākts garastāvoklis;
• Pārdzīvojumi, kas saistīti ar nesaskaņām vai nelaimēm ģimenē;
• Neticība savām spējām
EFEKTĪVAS SASKARSMES AR BĒRNU PRINCIPI
• Pieņemiet bērnu tādu, kāds viņš ir;
• Izrādiet ticību bērnam, tā ļaujot viņam ticēt sev pašam;
• Izceliet bērna stiprās puses, labās īpašības;
• Runājiet ar bērnu;
• Ieklausieties bērnā, aiciniet viņu izteikties, dalīties pieredzē;
• Izrādiet interesi par bērna dzīvi, bet dariet to neuzbāzīgi;
• Izsakiet atzinību par centību, atzīstiet paveikto, savlaicīgi izsakiet pateicību;
• Neakcentējiet neveiksmes, runājiet par tām konkrēti un konstruktīvi;
• Uz kļūdām norādiet ļoti taktiski, atzīstiet bērna kļūdu kā iespēju mācīties ko jaunu;
• Piedāvājiet un lūdziet bērnam palīdzību;
• Atbalstiet bērnu grūtību pārvarēšanā, dariet kopā ar viņu, bet ne viņa vietā;
• Nesalīdziniet bērnu ar citiem;
• Nekritizējiet un neapvainojiet bērnu;
• Nošķiriet slikto uzvedību no bērna personības;
• Izrādiet sapratni par to, kā bērns varētu domāt un justies, pieņemiet viņa jūtas;
• Ļaujiet izvēlēties un pieņemt patstāvīgus lēmumus (iespēju robežās);
• Ja kļūdījāties, atzīstiet to un atvainojieties;
• Iesaistiet bērnu ģimenei svarīgu lēmumu pieņemšanā;
• Jūsu attieksmei pret bērnu jābūt tādai, kādu Jūs sagaidāt no viņa pret sevi.


Avots: Balsons M. Kā izprast klases uzvedību. – Lielvārds, 1995