Annija Feldmane raksta: „No savas puses es pateiktos skolotājai, kas šo projektu izplānoja. Man kopumā patika. Bija interesanti un jautri, varēja atrast jaunus draugus. Manas domas par projektu ir labas, jo tas apvienoja ne tikai latviešu skolas, bet arī lietuviešu skolu. Rudenī, kad skolotāja iepazīstināja ar projektu, tas šķita interesants, kas tiešām arī bija tāds. Projekta laikā varēju uzlabot angļu valodas zināšanas, kā arī novērot citu prasmes lietot svešvalodas. Šis projekts bija vislabākais un interesantākais, ko es biju veikusi kopā ar klasesbiedriem šo piecu gadu laikā. Es ieteiktu kaut ko tādu organizēt arī citās skolās. Ja vēl kādreiz būs šāds projekts, es uzreiz saku: „Jā, es atbalstu, piedalos!””

Valters Eglītis raksta: „Mēs visi uzzinājām kaut ko jaunu, arī lietuvieši uzzināja, piemēram, kas ir tautas bumba, jo Mums notika tautas bumbas turnīrs, pēc kura bija arī balvas. Tā kā mana ģimene uzņēma viesus, man nebija daudz stundu pēc stundu saraksta, bet gan citas aktivitātes. Nevienu brīdi mums nebija garlaicīgi, jo viss mainījās. Noslēgumā mēs skolas biedriem sniedzām koncertu, kura priekšnesumus iemācījāmies pāris stundās. Bija interesanti.”

Andris Mednis raksta: „Pie manis četras naktis palika lietuviešu puisis Tomass. Pēc pasākumiem skolā ar skolotāju Ievu Križevicu, ar ģimeni un lietuviešu ciemiņu braucu uz Vecrīgu, „Rīga Plaza”, boulingu. Ar Tomasu runājām angliski, diemžēl viņš nerunāja tik labi, bet nu jau būs angļu valodas zināšanas uzlabojis. Tomass manai ģimenei uzdāvināja ar konfektēm pildītu krūzīti, uz kuras rotājās Lietuvas galvaspilsētas Viļņas attēls. Man šis projekts patika. Nevaru sagaidīt rudeni, kad projekts atkal atsāksies.”

Adrians Zvans raksta: „ Es šajā projektā meklēju un pārrakstīju latviešu iemīļotās ēdienu receptes, kas man šķita gardas. Rakstīju un sūtīju Ziemassvētkos un Lieldienās apsveikuma kartītes gan projekta dalībniekiem ārpus mūsu skolas; mani iepriecināja saņemt kartītes gan no lietuviešiem, gan no rīdziniekiem. Visvairāk man patika koncerts, kas notika projekta izskaņā. Visinteresantākā ekskursija bija Jūgendstila muzejā, kur bija ļoti skaistas un krāšņas istabas. Smieklīga bija ekskursija uz kazu audzētavu „Līcīši”, kur mums kazlēni sūkāja pirkstus. Galu galā man šis projekts ļoti patika, tas likās aizraujošs, bija interesanti satikties ar lietuviešiem un rīdziniekiem.”

Bērtulis Štamers raksta: „Es teiktu, kas šis projekts tika aizvadīts ļoti labi. Man ļoti patika piedalīties visos sporta pasākumos, varējām ļoti daudz izkustēties. Man patika arī piedalīties radošajās darbnīcās gan filcēt, gan veidot traukus, kā arī uzzināt un pārbaudīt zināšanas ar ķīmiskiem elementiem, kas sastopami virtuvē. Visjautrāk tomēr bija eksperimentēt ar vielām, kas ir sastopamas ikdienā virtuvē.”

Elīna Puķe raksta: „Kad skolotāja rudenī pateica par projektu, biju gan priecīga, gan biškucīt satraukta. Kādi būs lietuvieši? Jauki? Draudzīgi? Kad lietuvieši atbrauca uz mūsu skolu, visi bijām nedaudz kautrīgi, bet drīz vien sadraudzējāmies.(..) Kad bija jāatvadās, bija grūti teikt: „Atā!””

Ēriks Krallišs raksta, ka „labākais no projekta bija tas, ka dažas stundas nenotika, bet tā vietā bija citas aktivitātes. Bet sliktākais – mums, zēniem, lika dejot ar meitenēm”.

Katrīna Daņilova raksta: „(..) ļoti gribētu mainīt projektu tā, lai var visās aktivitātēs piedalīties ne tikai 12 latvieši, bet arī visi pārējie. Gribētu, lai projekts ilgtu vismaz trīs nedēļas.”

Rihards Skrastiņš raksta: „Mums bija jātaisa Ziemassvētku apsveikumi lietuviešiem. Mēs zīmējām un rakstījām dzejoļus, mācījāmies pareizi uzrakstīt vēstuli, lai aizsūtītu, kur vajag. Arī uz Lieldienām zīmējām apsveikumus olas formā. Bija jautri. Es biju ļoti priecīgs arī saņemt apsveikumus no lietuviešiem, bija interesanti lasīt lietuviešu un angļu valodā apsveikumus. (..) Mēs mūzikas stundā mācījāmies tautas deju „Rupjmaizkukuls”. Nebija jautri, man nepatika, jo bija jādejo ar pāri uz riņķi.”

Pauls Andrejs Sičevs raksta: „Man Rīgas Sanatorijasinternātpamatskolā patika mazais tautas bumbas turnīrs, arī stafetes. Es ar savu komandu iekļuvu visās stafetēs 3.vietā.(..) Patika radošās darbnīcas „Ķīmija virtuvē”, kad mēs strādājām grupās un ar visu kaut ko eksperimentējām. Sākumā domāju, ka viss būs labi, bet beigu beigās man šķita, ka esmu sliktākajā grupā.”

Evelīna Česka raksta: „(..) mums vakarā bija diskotēka, kas bija ļoti jauka, man ļoti patika. Tur skanēja mūzika un mirdzēja gaismas.(..) Man ļoti patika šī nedēļa, es labprāt pievienojos visu dienu aktivitātēs. Es projektam pievienotos arī nākamgad, kad mēs būtu pie lietuviešiem. ”

Alise Arājuma raksta: „ (..)braucām pie kaziņām. Tās varēja glaudīt un barot. Paēdām zupu un degustējām sieru – ņammm ☺ Šī ekskursija bija ļoti interesanta.(..) Manuprāt, ir labi, ka skolās organizē šādus projektus, jo bērni iegūst jaunas zināšanas, darot kaut ko tādu, ko nav darījuši. Es ceru, ka mūsu skolā organizēs daudz šādu projektu.”

Egle Čekavičiūte raksta: „Pirmajā dienā man patika iepazīšanās spēles un sporta stafetes. Kaut arī sākumā ne visai labi sapratu spēles noteikumus un jutos ne visai labi, tomēr nedaudz vēlāk pieradu un viss bija labi. Man šī skola ļoti patika. (..) Pamanīju, ka latvieši ir ļoti draudzīgi. (..) Man ļoti patika dažādi uzdevumi ar eksperimentiem. Veicot uzdevumus, pamanīju, ka latvieši ar daudz ko dalās.”

Lina Vaškevičiūte raksta: „Kad līdz skolai, kurā bija plānotas aktivitātes, bija palikuši tikai pāris kilometru, uzzinājām, ka ir pacelts Lietuvas karogs, jutāmies ļoti saviļņoti, priecīgi, gaidīti. (..) Projekta laikā jutos labi, mans garastāvoklis bija brīnišķīgs. Man ļoti patika Berģu skolas skolotāja. (..) Pamanīju, ka latvieši ir draudzīgi, mīļi, palīdz nelaimē nonākušajam.”

Kotrina Čepaitite raksta: „Kad atbraucām uz Berģu skolu, visi uz mums skatījās pa skolas logiem. Kļuva ļoti baisi. Nezināju, kādi būs latvieši – draudzīgi, skarbi.(..) Braucām pie ģimenēm. Biju ļoti satraukta. Ģimenē bija divas mazas un ļoti jaukas meitenītes: Saule (6 g.) un Liepa (7 g.). Bija pārsteidzoši, kaviņas abas māk angļu valodu. (..)Pie kazām fermā bija pat ļoti interesanti, bet nepatika smaka. Ļoti patika Rīgas Zooloģiskajā dārzā, ļoti interesanti dzīvnieki. Sapratu, ka latvieši ir ļoti draudzīgi, sirsnīgi un ļoti vēlas komunicēt.(..) Man ļoti patika eksperimenti, bet vislabāk patika no miltiem, sāls un sodas gleznot. Sapratu, ka latvieši tik tiešām grib draudzēties.(..) Nenožēloju, ka piedalījos Latvijas projektā. Manas bailes nomainīja laime un prieks."

Tomas Dusevičius raksta: „ Diena sākās labi, kaut arī līdz Latvijai braucām ilgi. Kad atbraucām un skolā paēdām, bija jāgatavojas ēdienu prezentācijai. Sapratu, ka mana angļu valoda ir vēl jāuzlabo, bet nekas-iemācīšos.(..) Man ļoti patika Latvijā braukt ar tramvaju, kas bija jautri un interesanti. Arī diskotēka man ļoti patika.”

Ugne Marija Barsegianaite raksta: „(..) Pamanīju, ka Latvijā bērni un skolotāji ir ļoti draudzīgi, tāpat arī pamanīju, ka sports ir gana grūts.(..) Veicot uzdevumus ar eksperimentiem, patika draudzēties ar skolas bērniem.”

Gabija Čibirkaite raksta: „Šodien agri no rīta piecēlos, mani līdz skolai pavadīja tētis. Ļoti patika braukt ar autobusu uz Latviju.”

Auste Volkovaite: „ Mūs ļoti garšīgi baroja, patika, kā latvieši dziedāja. Pamanīju, ka sporta zāle gan ir ļoti maza. (..) Man patika Zooloģiskajā dārzā, jo varēju apskatīt daudz dzīvnieku, tomēr sapratu, ka dzīvnieki mokās, jo bērni viņus kaitina. Man ļoti patika lietuviešu skolotāja Ieva, jo viņa visu ļoti labi paskaidro un ir jauka kā skolotāja Laura.(..) Ar latviešiem sarunājāmies angļu valodā, bet pamanīju, ka daži lietuviešu vārdi ir līdzīgi latviešu vārdiem, piemēram, laba diena – labdien, upė – upe, vardas – vārds.(..) Kad pārbraucu mājās un pārkāpu pāri mājas slieksnim, kļuva ļoti labi, jo te ir sava smarža, noilgojies suns, mīksta un ērta gulta, mana ģimene... Nu esmu pārliecināta, ka visur ir labi, bet mājās ir labāk.”

Ieva Martusevičiute raksta: „ Pirmā diena Latvijā bija gana grūta, jo biju ļoti satraukta, vai spēšu sazināties ar latvieti Veroniku un viņas ģimeni. Iepazinusies ar Veroniku, pamanīju, ka meitene ir droša un draudzīga. Vēlāk uz skolu atbrauca Veronikas mamma, kuras vārds bija tieši tāds pats kā manējais – Ieva.(..) Pirmajā dienā es sapratu, ka man vēl vajag mācīties. Pamanīju, ka Latvijā mums dod gan pusdienas, gan brokastis. (..) Šodien esmu ļoti laimīga, jo mūsu komanda ieguva 2.vietu.(..) Uz mani lielu iespaidu atstāja braukšana ar tramvaju.”

Julius Dusevičius raksta: „Vēlos pateikties latviešu ģimenei, kura mani pieņēma dzīvot savā ģimenē. Ģimenē aug četri bērni. Īpaši man patika ar Bērtuli un Rozi ālēties uz batuta. (..) Kad skolā gājām pusdienās, mums tika pasniegti griķi ar tomātu mērci. Tas mani pārsteidza, jo kaut ko tādu redzēju pirmo reizi. ”

Dita Maija Kalniņa-Rainska raksta: „ (..) Man patika dziedāt, dejot, spēlēt mūziku ar plastmasas krūzītēm. No sākuma man nekas nesanāca, bet pēc tam viss sanāca un ļoti iepatikās. Kad atbraucām atpakaļ uz savu skolu, mēs visiem rādījām, kā mēs mākam spēlēt mūziku ar plastmasas glāzītēm. (..) Projekts bija ļoti jauks, būtu labi, ja tas būtu katru gadu. Pirmajā dienā man likās, ka nesadraudzēsimies, bet pēc kāda laika es sadraudzējos ar Rozi, Beāti, Veroniku un vēl citiem. Ar lietuviešiem gan es nesadraudzējos, jo es vēl tik labi angļu valodu nezinu. Es labprāt brauktu uz Lietuvu, bet es nākamgad būšu citā skolā. ”

Vitālijs Suvorovs raksta: „(..) Man patika, ka iepazināmies ar lietuviešiem un Berģu skolas skolēniem un viņu skolu.(..) Projekta laikā es pirmo reizi pagaršoju kazas pienu, kas man garšoja, un kazas sieru, kas man negaršoja.”

Mareks Harlāmovs raksta: „Man Nordplus projekts ļoti patika, varēja iepazīt labus un jaunus draugus. Varēju pirmo reizi dzirdēt lietuviešu valodu. Man ir jāmācās angļu valoda, lai varētu sarunāties ar lietuviešu skolēniem. Man patika radošās darbnīcas. Man ļoti, ļoti, ļoti patika kazu audzētavā „Līcīši”, kur varēja redzēt arī zivis un tās pabarot. Man ļoti, ļoti patika mazie kazlēni, bet vecais āzis Oskars bija smieklīgs un man gandrīz atņēma cimdu. Man garšoja tas, ko iedevu degustēt. Es pat nopirku kazas pienu, ko pārvest mājās.. šādus projektus varētu atkārtot katru gadu, kuriem ir labas sekmes. Es vēlos labprāt aizbraukt uz Lietuvu, jo es tur nekad neesmu bijis. Es pamācīšos lietuviešu valodu, jo kaut ko jau es tagad zinu, piemēram „Labas rytas!”, „Laba diena!”, „Labas vakaras!”.”

Valērija Vorza raksta: „Man šis projekts patika un gribu, lai šādu projektu būtu vairāk, jo es iemācījos daudz ko jaunu un sadraudzējos ar meitenēm no Berģu skolas. Bija ļoti laba diskotēka, man vislabāk patika dīdžejs, dūmi, gaismas un dziesmas. Vēl man patika braukt pie kazām, dzert kazas pienu, lēkāt ar batutu, ēst garšīgo zupu, skatīties uz mazajiem cālīšiem un glaudīt zirgu. Man patika filcēt burkānu un taisīt no ģipša bļodiņas. Es iemācījos taisīt eksperimentus, ko var viegli pagatavot mājās no tā, kas atrodas virtuvē. Man patika Berģu skolas laukumiņš, arī Berģu skolas ēdiens. Man vislabāk patika sportot komandās, jo mana komanda ieguva pirmo vietu.”

Norplus projekta „Baltu kultūras virtuve” programmas autore,
vadītāja, koordinatore – Ieva Križevica